Ikšķilē ir tik daudz nepadarīta

Palielināt attēlu

Portāls TVNET publicējis kāda Ikšķiles iedzīvotāja vēstuli, kurā aprakstīts Ikšķiles novada domes padarītais, ietverti pārmetumi par interešu konfliktu  un uzskaitīti nepadarītie darbi. Pārpublicējam vēstuli.

Uz jautājumu "Kas būtu jāizdara nākotnē?" I.Bērziņa 2006. gadā atbild: "Ikšķile ir pilsēta ar ļoti spēcīgām kultūras tradīcijām, bagāta ar radošās inteliģences pārstāvjiem. Mūsu pilsēta ļoti strauji paplašinās, tāpēc stingri jānostāda prioritātes - kultūras centrs, skolas piebūve, jauna bērnudārza un sākumskolas celtniecība.

Bet varbūt sarosīsies privātie uzņēmēji un taps privātskola, privātais bērnudārzs? Un kur nu vēl elementārais - pilsētas centrs ar sakārtotu vidi - apstādījumiem, atpūtas vietām, bērnu spēļu laukumiem, tualetēm."

[avots:] [http://www.ikskile.lv/files/1146291336_Gads%20e%C4%93c%20pasvald%C4%ABbas%20velesanam.doc]

Atskatoties uz pagājušajiem gadiem, īpašs spēļu laukumu, atpūtas vietu, tualešu skaita pieaugums, kā arī citāda veida sakārtota pilsētas centra uzplaukums nav manāms. Rodas iespaids, ka šī frāze tiks atstāta kārtējām pirmsvēlēšanu kampaņām. Citāda situācija ir ar kultūras centra projektu, kas velkas vairāku gadu garumā. Šis projekts pievērsis sev ne mazumu uzmanības jau tā sākotnējā stadijā ar "Kultūras kalna" versiju, kuras ietvaros bija paredzēts nojaukt ikšķiliešu pašu rokām celto estrādi un tās apkaimē izcirst aleju, ierīkojot autostāvvietu. Šīs neveiksmīgās, butaforiski salauzītās, tektoniski neinteresantās celtnes ar futūristiskām un kubistiskām iezīmēm celtniecībai bija paredzēts sagandēt Daugavas senlejas krasta nogāzes dabisko reljefu. "Kultūras kalna" projekta izgāšanos nosacīti izskaidro arī projekta logotips, kas atgādina maza bērna pirmo rotaļu grafiskajā redaktorā. Vairāk nekā 200 000 latu tika pārskaitīti firmai SIA India, tās arhitekte Zane Karpova ir Ikšķiles domes izpilddirektora Jāņa Karpova meita. Ikšķiles mērs Jānis Rudzītis uzskata, ka runas par interešu konfliktu ir mākslīgi radījusi opozīcija. Ar lūgumu izvērtēt notikušo darījumu nosūtīta vēstule Valsts kontrolei, KNAB, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai.

Jaunajā projekta stadijā paredzēts izbūvēt apļveida satiksmes kustību esošā Birzes ielas un Skolas ielas krustojuma vietā, vienlaikus savienojot to ar Peldu ielu. Nevienam gan nav skaidrs, ko tas atrisinātu, satiksmes problēmas Ikšķiles pilsētā vai lielāku drošību skolēniem, kam katru dienu jāšķērso šīs ielas. Šobrīd tiek vākti paraksti pret domes līdzekļu nelietderīgu ieguldīšanu šādā projektā.

Šogad pabeigta bērnudārza "Urdaviņa" rekonstrukcija. Tagad bērnudārzs uzskatāms par lielāko bērnudārzu Latvijā. Rekonstrukcijā ieguldīti 824 888 Ls. Darbus pabeidza firma "Infobūve" pēc firmas "Alvima", ar kuru līgums tika lauzts. Nu tikai atliek novērtēt padarīto darbu un ieguldītos līdzekļus. Visvairāk interesētu dzirdēt vecāku un bērnu viedokli.

Nesen Ikšķilē ekspluatācijā nodots Ikšķiles vidusskolas jaunais korpuss, tā celtniecību finansēja novada dome, ieguldot apmēram vienu miljonu latu. SIA "Orions" celtniecības darbus veica ātri un kvalitatīvi un beidza pirms paredzētā termiņa.

Šobrīd notiek autoceļa E22 posma „Kranciema karjers - Slāvu aplis” būvniecības ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana. Projekts paredz jauna ātrsatiksmes autoceļa būvniecību autoceļa E22 (A6 - Austrumu ievads Rīgā) posmā „Kranciema karjers - Slāvu aplis” vai esošo autoceļu P80 un P5 rekonstrukciju, izbūvējot tiem vairākus jaunus posmus. Projekta ietvaros paredzēta tiltu, esošo autoceļu un dzelzceļa līnijas šķērsojumu, kā arī paralēlo ceļu, ielu un pieeju ar vairāklīmeņu pārvadiem izbūve. Aptuveni 30 km garā posmā paredzēts izveidot četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Projekts būtiski skar Stopiņu, Salaspils un Ikšķiles novadu, īpaši Dreiliņu un Sauriešu apkaimi, kā arī Granīta un Krustpils (nedaudz – arī Deglava) ielu Rīgā. Jācer, ka šā projekta ietvaros tiks paredzēta smagā autotransporta novirzīšana no šā autoceļa uz autoceļu P5 (Ulbroka - Ogre), tādējādi izslēdzot smago automašīnu kustību pa Skolas ielu. Šajā gadījumā to beidzot būtu iespējams saremontēt un tās segums ilgāk saglabātos.

Jau 2006. gadā Ikšķiles novada domes tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs intervijā teica: "Pirmo reizi lieli līdzekļi ir novirzīti ceļu sakopšanai un būvei." Ceļi, kas ir viskritiskākajā stāvoklī, pašā pilsētas centrā, pa kuriem notiek visintensīvākā satiksme un būtu uzskatāmi par prioritāti, tā arī ir aizmirsti. Nav zināms, kurā virzienā novirzīti šie līdzekļi, bet nu būtu pienācis laiks. Protams, derētu pievērst uzmanību arī ietvēm, tuneļiem, ielu apgaismojumam.

Aktualitāte, protams, ir "Saint-Gobain" rūpnīcas projekts, kurš vainagojies ar vairākiem iedzīvotāju protesta piketiem. Līdz šim nav skaidras informācijas par siltumizolācijas materiālu rūpnīcas iespējamo kaitējumu videi un kancerogēno vielu daudzumu izmešos. Ogres novada domes Tautsaimniecības komitejas sēdē Saint-Gobain pārstāvis Normunds Mitko uzsvēra, ka Ogres un Ikšķiles ekonomiskais ieguvums no rūpnīcas būšot neatsverams, taču tā arī nekļuva skaidrs, kādu labumu spēsim gūt, jo Sant-Gobain gatavi piedāvāt tikai vienu rekonstruētu ielu. Vienīgais Ogres un Ikšķiles ieguvums no rūpnīcas būs rekonstruēta Doles iela Ogrē. Tomēr jāpiebilst, ka tās rekonstrukcija vairāk nepieciešama pašam uzņēmumam. Savukārt zaudēt Ogre un Ikšķile var ļoti daudz. Sākot ar nekustamo īpašumu cenu kritumu, kas, visticamāk, skars rūpnīcai tuvējās zemes un dzīvojamo fondu, neziņu par reālo situāciju ar piesārņojumu, troksni un beidzot ar draudiem ekoloģijai, ņemot vērā, ka kopējais atkritumu svars, ko ik gadu izvedīs no rūpnīcas, pēc Somijas rūpnīcas datiem ir iespaidīgs - 223 tonnas koka un metāla, 464 tonnas nepārstrādājamās stikla vates un dažādu atkritumu, kā arī 4,3 tonnas bīstamo atkritumu - izlietoto akumulatoru, dienas spuldžu un pārstrādātās eļļas.

Ne vienmēr ir tikai sliktais, bet žēl, ka tik skaistā pilsētā kā Ikšķile varam atrast tik daudz nepadarīta, un brīžiem šķiet - lai kādi risinājumi netiktu izvēlēti, ne pie kā jauna tie nenoved.